Dr. Aigars Lācis, 2000.gada oktobris
Multidisciplināra pētījuma ietvaros, viena gada laikā
49 pacientiem (8 sievietēm un 41 vīrietim, kuru vidējais vecums bija 65
gadi) tika veikta femorodistāla revaskularizācija (FDR). Reversēta v.
saphena magna rekonstrukcijai izmantota 43 gadījumos, savukārt 8 mm
sintētiskā protēze Gore-tex vai B/Braun 6 gadījumos.
Operācijas indikācija bija ischēmiskas nakts sāpes un papildu arteriālas
ģenēzes čūla (n = 8) vai lokāla pēdas gangrēna (n = 3). Distālā
anastomoze tika veidota ar a. poplitea (42 pacientiem) vai ar a.
tibialis ant. vai a. tibialis post. (7 pacientiem). Desmit
dienas, trīs mēnešus un vienu gadu pēc FDR tika veikta šunta darbības
kontrole, lietojot neinvazīvas izmeklēšanas metodes. Šunta tromboze
vienmēr tika apstiprināta angiogrāfiski. Vienu gadu pēc revaskularizācijas
39 šunti funkcionēja, savukārt 10 bija slēgti (sešas homologas vēnas
un četras sintētiskās protēzes).
Pieciem pacientiem pēc femorotibiālas revaskularizācijas (10,2%) un četriem
pacientiem pēc femoropopliteālas artēriju rekonstrukcijas (8,2%) radās
tūska operētajā kājā.
Papildu konservatīvās terapijas pasākumi šajos gadījumos bija:
· gultas režīms ar paceltu kājgali;
· heparīns 5000 DV x 2 s/c vai inoheps 0,35 ml x 1 s/c;
· reopoliglukīns 200 ml x 2 i/v;
· detraleks 1 tab. x 2 p/o;
· magnētterapija operētai kājai.
Stabila uzlabošanās pēc šādas terapijas tika panākta
5 no 9 pacientiem mazinājās kājas tūska un izzuda sāpes. Diviem
pacientiem pēcoperācijas tūska būtiski nemazinājās, taču viņi
atzina, ka izzudušas subjektīvas sūdzības. Divos gadījumos radās agrīna
šunta tromboze (< 1 mēn.), kas izraisīja neatgriezeniskas pārmaiņas
kājā un draudošu amputāciju.
Mēs secinājām, ka pacientiem, kam veikta femorodistāla revaskularizācija,
kājas tūska var pagarināt hospitalizācijas laiku un palielināt ārstēšanas
izdevumus, taču tā būtiski neietekmē operācijas iznākumu.
Aicinām diskutēt par Apakšējo ekstremitāšu tūsku pēc femorodistālas revaskularizācijas pacientiem ar kritisku kājas ischēmiju