Jauna papildspecialitāte – Flebologs!

Nepieciešamība jaunai specialitātei.
Līdz šim virkne speciālistu sevi jau dēvē par flebologiem. Tagad to būs iespējams sakārtot arī juridiski, jo pēc Latvijas Flebologu biedrības un LĀB ieteikuma šādu papildspecialitāti ir noteikusi Veselības ministrija.
Pacientu daudzums ar venozo un limfātisko patoloģiju gan Eiropā, gan arī Latvijā palielinās. Pacienti sagaida arvien kvalitatīvāku un efektīvāku ārstēšanu. Starp mediķiem palielinās apziņa par multispeciālistu komandas nepieciešamību vēnu slimību ārstēšanai.
Bez tam ir nepieciešams veikt zinātnisko izpēti un apzināt starptautisko pieredzi gan pamata patofizioloģijas izpratnē, gan arī klīniskajā pieredzē. Līdz šim vairāk bijis uz „man liekas”, nevis uz pierādījumiem balstīta vēnu slimību ārstēšana. Bāzes zināšanu palielināšana ne tikai uzlabotu klīnisko slimības sapratni, bet arī ieviestu izmaiņas ārstēšanas taktikā un metodēs.
Specialitāte, kas attīstās.
Pirms 4 gadiem liels entuziāzisms bija SEPS (perforatoros vēnu ķirurģiskas ārstēšana) metodei, pirms 2 gadiem – krosektomijai. Šodien šo metožu indikācijas krietni vien pieplakušas, taču neapšaubāmi pastāv slimnieku grupa, kurai tās ir nepieciešamas. Kas būs ar jaunām metodēm, kā lāzerterapija, putu metode – arī to rādīs laiks. Svarīgi, lai mēs godīgi atspoguļoti gan tūlītējos, gan arī attālos rezultātus. Nevajadzētu pārkomercializēt uz populismu balstītas metodes.
Ko mēs sagaidām, kas drīzumā attīstīsies?
Sapratne par DzVT ilgstošas stāzes apstākļos (lidojot, u.c.) var ieviest būtiskas korekcijas profilakses jautājumos. Optimāla terapija Pedžeta-Šrētera sindromam joprojām ir diskutabla. Turpmāki pētījumi nepieciešami, lai izprastu pacienta organismā darbojošos balansu starp trombolīzi un trombozi. Venozu čūlu terapijā, liekas, ka ķirurģija kļuvusi par izvēles metodi. Taču arī šeit vēl nepieciešams iegūt vairāk pierādījumus - balstītus uz pētījumiem. Arvien vairāk pētījumu tiek veikti par medikamentu un dažādu ādas transplantācijas tehniku efektivitāti dziedējot čūlas. Pēdējos gados attīstījušās vairākas metodes v.saphena magna obliterēšanā. Ilgtermiņu rezultāti parādīs vai šīs metodes ir perspektīvas, vai arī tās būs indicētes selektīvai pacientu kopai. Nepieciešams izpētīt, kuri simptomi atbilst venozai nepietiekamībai kājās. Jāveic izmaksu/efektivitātes analīze gan patreiz pielietotajām, gan arī jaunajām metodēm. Lāzerterapija venozas patoloģijas ārstēšanā guvusi gan uzvaras, gan zaudējumus. Tās galvenā loma patreiz ir teleangektāziju ārstēšana, ja skleroterapija bijusi neveiksmīga vai nav pielietojama, taču uzlabojoties tehnoloģijām arī šajā jomā varam sagaidīt ko jaunu. Varikozitātes loma v.saphena magna deģenerēšanā un turpmāka iespēja nofiksēt momentu , kad šī vēna vairs nav lietojama asinsvadu šuntēšanai arī ir jāpēta. Asinsvadu sieniņas struktūras lomas izpēte, saprotot labāk slimības attīstību runājot par DzVT līdz pat venozai čūlai varētu mums dot atslēgu pareizai profilaksei, lai šie stāvokļi nemaz neattīstītos. Venozās sistēmas diagnostikas uzlabošanās un vēnu slimības vizualizēšana noteikti būs svarīga attīstība nākotnē. Galvenais mērķis ir ar neinvazīvām metodēm saprast ne tikai anatomisko situāciju, bet arī fizioloģisko stāvokli. Venozo patoloģiju ārstēšanai ir nepieciešams atrast pareizo vietu Latvijas medicīnas aprūpē. Arī venozās patoloģijas ārstēšanai jābūt apmaksātai no slimokasēm, apdrošināšanas kompānijām un daļai jābūt kompensējamo medikamentu sarakstā. Kā redzam no iepriekš uzskaitītā flebologiem darāmā vēl daudz.
Kopš šā gada janvāra Latvijā ir oficiāli apstiprināta jauna papildspecialitāte – flebologs. Tiek sagaidīts, ka tas radīs iespēju sakārtot vēnu slimību ārstēšanu valstī, kā arī palīdzēs uzlabot venozo slimnieku ārstēšanu un profilaksi. Bet vai tā būs arī īstenībā būs atkarīgs no mums pašiem.
Risinājumus meklēt aicinu visus 2. Latvijas fleboloģijas kongresā 12.martā Latviešu biedrības namā.

Docents Dainis Krieviņš
Latvijas Fleboloģijas biedrības prezidents
2.Fleboloģijas kongresa līdzpriekšsēdētājs